Dokumentācijā izmantoto terminu vārdnīca

Gaisa infiltrācija
Gaisa iekļūšana ēkā caur plaisām un spraugām

Uzpūsta vate
Vaļēja minerālvates izolācija, kas tiek pielietota iepūšot, parasti dobās sienās vai bēniņos

Elpošanas membrāna
Elpošanas membrāna atstumj ūdeni, kas iespiežas ārējā apšuvuma materiālā, bet ir caurlaidīga attiecībā uz ūdens tvaikiem, kas izplūst no konstrukcijas. Tā ir definēta kā materiāls ar tvaika  pretestību starp 0.1 un 2.0 MNs/g, lai gan maksimālās tvaika pretestības norma elpošanas membrānām ir 0.6 MNs/g.

Dobumu tekne
Mitruma droša membrāna vai iepriekš noformēta tekne, kas šķērso tukšumu sienā tukšuma pārtraukumos. Ceļas no tukšuma ārpuses augšup vismaz 150mm.

Kondensācija
Kad gaisā esošais ūdens tvaiks nāk saskarē ar aukstu virsmu, tvaiks kondensējas uz vēsākās virsmas

Vadītspēja
Siltuma pārvade caur, gar vai no viena materiāla uz otru materiālu tiem esot kontaktā.

Konvekcija
Siltuma pārnese ar gaisa kustības palīdzību.

Rasas punkts
Aprēķinātā temperatūra, pie kuras ūdens tvaiks kondensēsies

Izstarošanas spēja
Izstarošanas spēja ir no virsmas emitētā starojuma mērs. ,,Melni ķermeņi’’ (materiāli ar matētu, melnu virsmu) ir ar augstu izstarošanas spēju un emitē lielus izstarojuma daudzumus. Pretēji tam spožas virsmas, piemēram, pulēts alumīnijs, ir ar zemu izstarošanas spēju. Šis raksturlielums var tikt izmantots ēkās, apgādājot izolācijas materiālus  ar alumīnija folijas virsmas pārklājumu un novietojot to pret tukšumiem, lai samazinātu izstarotā siltuma zudumus. Matētam melnam materiālam tipiskā emisijas spēja ir 0.95, salīdzinot ar 0.08 pulētam alumīnijam. Bet vairumam ēkas virsmu pat balti krāsotas virsmas ir ar augstu emisijas spēju, aptuveni 0.9 līdz 0.95

Uguns pretestība
Ēkas elementa vai komponenta spēja darboties kā barjerai pret uguns izplatīšanos un ierobežot teritoriju, kurā tā ir sākusies. Aptur liesmu un viegli uzliesmojošu gāzu izplatīšanos un novērš ne tikai liesmu un dūmu pārvietošanos, bet arī karstuma pārnesi uz ēkas otru pusi.

Uguns pretestība: karstuma pārnese
Uz īsu laika sprīdi aptur liesmas un viegli uzliesmojošas gāzes, bet nenovērš karstuma pārnesi uz ēkas otru pusi(piemērs: ar stiepli caurausts stikls).

Skaņas frekvence
Skaņas frekvence tiek mērīta Hz (hercos). Jo augstāka vērtība, jo vieglāks tonis (bass – diskants). Runas frekvence atrodas diapazonā starp 125 un 8000 Hz, kamēr dzirdamā skaņa atrodas diapazonā starp 20 un 20 000 Hz

Siltuma zudumi
Siltuma pārvade no iekštelpām uz ārpusi, pateicoties siltuma vadītspējai, konvekcijai un izstarošanai.

Iekšējā kondensācija
iekšējā kondensācija ir kondensācija, kas rodas ēkas elementu iekšpusē. Ir ļoti kaitīgi, ja iekšējā kondensācija notiek uz virsmas ēkas struktūras iekšienē, jo tas var novest pie koka puves vai metāla virsmu oksidēšanās, kā arī pie citām problēmām. Ir daudz gadījumu, kad kondensāts var veidoties uz virsmas vai divu materiālu saskares virsmās bez problēmu radīšanas, piem., ārējās ķieģeļu vai bloku plāksnes tukšuma pusē.

Kelvins
Absolūtās temperatūras skala, kurā temperatūras intervāls atbilst Celsija skalai un ūdens sasalšanas punkts ir 273 Kelvini (raksta 273K). Kad atsaucas uz Kelvina skalu, saka ,,Kelvini’’, nevis ,,Kelvina grādi’’. Nulle Kelvinu (0K) ir zināms kā ,,absolūtā nulle’’.

Trokšņa redukcijas koeficients (TRK)
Viena vērtība skaņas absorbcijai, kas noteikta kā vidējā vērtība 4 frekvencēm diapazonā 250 – 2000 Hz.

Izstarošana
Process, ar kura palīdzību siltums tiek emitēts no ķermeņa caur vaļēju telpu, piemēram, saules gaisma.

Skaņas absorbcija
Skaņas enerģija, kas pārvērsta mehāniskās vibrācijas enerģijā un/vai siltuma enerģijā. Skaņas absorbcija parasti tiek izteikta kā skaņas absorbcijas koeficients.

Skaņas izolācija
Ēkas elementa vai ēkas struktūras spēja samazināt skaņas pārvadi caur to. Skaņas izolācija tiek mērīta pie dažādām frekvencēm, parasti 100-4000 Hz. Pa gaisu pārvietojošās skaņas izolācija tiek izteikta ar vienu vērtību Dn,c,w , Rw vai R'w.  Trieciena skaņas izolācija tiek izteikta ar vienu vērtību Ln,w vai L' n,w .

Skaņas stiprums (dB)
Tiek mērīts dB (decibelos). dB tiek mērīts pie dažādām frekvencēm.

Virsmas pretestība
Virsmas pretestība (Rs) ir apgriezts lielums virsmas koeficientam. Tā mērvienība ir m2/K/W.

Temperatūra
temperatūras līmeņi parasti tiek mērīti Kelvinos (K). Katra celsija grāda vienība ir vienāda ar Kelvinu, tādēļ, ja āra temperatūra būtu 30C un iekštelpu temperatūra būtu 18°C, temperatūru starpība būtu 15K. Ņemiet vērā to, ka grādu simbols 0 tiek lietots ar Celsija grādiem, bet ne ar Kelviniem.

Siltuma vadītspēja
Intensitāte, kādā siltums tiek pārvadīts caur materiālu, tiek mērīta vatos uz virsmas laukuma kvadrātmetru, temperatūras novirzei par vienu Kelvinu uz biezuma metro, tiek apzīmēts kā W/mK. 
Termiskā masa
Masa konstrukcijā, kas tiek izmantota lai absorbētu saules enerģiju dienas laikā un atbrīvotu siltumu vēlāk, vakarā.

Termiskā pretestība
Noteikta biezuma materiāla termiskās pretestības pakāpe. Tā tiek mērīta m2K/W un ir līdzīga materiāla biezumam (metros) dalītam uz materiāla vadītspēju. Virsmas un tukšumi arī dod termisko pretestību un šai pretestībai ir standarta lielumi, kurus ir jāņem vērā, aprēķinot U-vērtības. Katra materiāla pretestība tiek pieskaitīta, lai noteiktu elementa kopējo pretestību. Kopējai pretestībai apgriezts lielums ir U-vērtība.

Termiskā pretošanās spēja
Pretošanās spēja ir materiāla termiskās pretestības pakāpe un ir apgriezts lielums tā vadītspējai. Tā  ir materiāla termisko raksturojumu mērs un nav atkarīga no tā biezuma.

U-vērtība (termiskā pārvade)
Plašāk zināma kā U-vērtība, tā ir ēkas komponenta siltuma zudumu koeficienta pakāpe. Tā tiek izteikta kā vati uz kvadrātmetru, uz Kelvinu, W/m2K. U-vērtība tiek aprēķināta no elementā esošo materiālu kopējai termiskajai  pretestībai apgrieztā lieluma, gaisa telpām un virsmām, tāpat ir jāievērtē termisko tiltu efekts, gaisa pārrāvumus un stiprinājumus.

Tvaika kontroles slānis
Tvaika kontroles slānis tiek definēts kā materiāls, kas ievērojami samazina ūdens tvaika caurplūdi caur ēkas elementu, kurā tas ir iestrādāts, t.i., polietilēna loksnes materiāli vai apmetuma plāksne ar foliju uz aizmugures. Tvaika kontroles slāņi dažkārt tiek pieprasīti uz izolācijas siltās puses, lai samazinātu iespējamo iekšējās kondensācijas risku konstruktīvo elementu iekšienē.

Tvaika caurlaidīgs apakšklājs
tvaika caurlaidīgais apakšklājs atstumj ūdeni, kas iespiežas jumta segumā, bet tas ir caurlaidīgs ūdens tvaikiem, kas nāk ārā no konstrukcijas. Parasti tas tiek definēts kā materiāls ar tvaika pretestību ne vairāk kā 0.25MNs/g.

XPS – presēts polistirēns
Šūnveida plastikāta izolācijas materiāls, kas ir presēts, ar vai bez apvalka un kuram ir slēgta šūnu struktūra, piemēram, Polyfoam.